Izmaiņas studiju programmas realizācijā izriet no izdarītajām izmaiņām studiju programmā un studiju plānā. Lekciju kursos tiek ieviesti patstāvīgi veicami zinātniski-analītiski uzdevumi, to tematiku mērķtiecīgi tuvinot maģistra darba tēmai un tādējādi ne tikai veicinot kursa vielas apguvi, bet arī veicinot radošo spēju attīstību un zinātniskā darba metodikas apguvi. Mācību procesā aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība Latvijā adoptēto Eiropas standartu EN sistemātiskai lietošanai pasniedzot speciālos priekšmetus. Praktisko darbu izpildē un noformēšanā ”Arhitektūras projektēšanā” APF fakultātes doktoranti datorklasēs izmanto pieejamo jaunāko bāzes uzņēmumos lietoto programmatūru.
-
Studiju programmu praktiskā realizācija.
3.1. Pasniegšanas metodes pamatā ir lekciju cikli un praktiskie kursa darbi. Tā kā studentu skaits maģistrantūrā ir samērā neliels, sevišķi jauninājumi apmācības metodikā pēdējā gada laikā nav ieviesti. Semināru nodarbībās tiek izmantoti materiāli, kuri balstīti uz pētījumu rezultātiem, kas veikti Eiropas Savienības valstīs.
3.2. Programmas realizācijas resursus nodrošina auditorijas, datoru klase, specializētās auditorijas speciālā (profesionālā) mācību literatūra (t. sk. metodiskie norādījumi) un periodika. Metodiskais kabinets pieslēgts internetam.
Kapitāli izremontēta un aprīkota maģistrantu semināru 407. telpa.
3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskā darbā tieši atbilst maģistrantūras studiju programmas un plāna saturam.
3.4. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība maģistru studiju programma līmenī galvenokārt notiek kā studentu apmaiņa starp RTU un Milānas, Lundas, Barselonas un citām augstskolām.
3.5. Sadarbība ar darba devējiem ir nodrošināta kā praktiskās projektēšanas, tā arī pilsētbūvnieciskās pārvaldes līmenī, izstrādājot kursa projektus un maģistra darbus atbilstoši šo ieinteresēto institūciju pasūtījumiem.
4. Vērtēšanas sistēma.
Arhitektūras fakultātē izmantotā studentu zināšanu, iemaņu un prasmju vērtēšanas
sistēma atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” VI sadaļas prasībām. Galvenajā profesionālajā priekšmetā “Arhitektūras projektēšana” kursa studiju darbu vērtēšanas kārtību un galīgo vērtējumu veic atbilstoši Arhitektūras fakultātē vispārakceptētajai vērtēšanas metodikai.
5. Studenti.
Jauno 2003./2004.m.g. AF studējošo skaita ziņā sāk ar šādiem statistikas rādītājiem:
1. tabula
Programmas
līmenis
|
Bakalaura
|
Arhitekta
|
Maģistra
|
Doktora
|
Piezīmes
|
Beidzēji 2002./2003.
|
35
|
21 /11
|
5
|
-
|
|
Atskaitīti
|
19
|
1
|
1
|
1
|
60% nesekmības dēļ
|
|
|
2003./04.m.g.
|
|
|
|
I kurss
|
20(24)
|
|
|
-
|
Budžeta/ maksas
|
II kurss
|
20(17)
|
|
|
1
|
|
III kurss
|
18(21)
|
|
|
3
|
|
IV kurss
|
23(12)
|
|
|
|
|
kopā
|
81(74)
|
|
|
|
|
I kurss
|
|
36
|
|
|
|
II kurss
|
|
34
|
|
|
|
kopā
|
|
70
|
|
|
|
M I
|
|
|
11
|
|
|
M I
|
|
|
10(2)
|
|
|
kopā
|
|
|
21(2)
|
|
|
Pavisam AF
|
155
|
70
|
23
|
4
|
252
|
Beidzēji 2003./2004.
|
37
|
29[11*]
|
9
|
-
|
|
Komentāri:
-
iekavās norādīts par maksu studējošo skaits;
b) profesionālās studijas pabeidza 32 absolventi, bet 11 no tiem turpina
studijas maģistrantūrā.
5.1. Studentu pētnieciskais darbs un darbu tēmas, to vadītāji – skat. RTU 2004.gada studentu zinātniskās konferences materiālu krājumu.
Bez tam 2004. g. jūlijā notika vasaras zīmēšanas un akvarelēšanas plenērs Salacgrīvā, tostarp izpildīts sienas gleznojums Salacgrīvas bērnu dārzā (vadītāja doc. S.Meškone)
5.2. Publikācijas - 15
STUDENTU (DOKTORANTU UN MAĢISTRANTU) PUBLIKĀCIJAS:
-
Antenišķe A. Jūgendstils Eiropas industriālajā arhitektūrā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 10.-16. lpp.
-
Bratuškins U., Treija S. Publisko ārtelpu funkcionālā diferenciācija un rekreativitātes potenciāls // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 17.-22. lpp.
-
Deslandes B. Vēsturisko ēku izpēte un diagnostika pirms restaurācijas / saglabāšanas projekta izstrādes // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 28.-33. lpp.
-
Dobele E. Pozitīvisms a/s “Capital” biroju ēkā // Objekts. – 2003. Nr. 6(16) – 20.-23. lpp.
-
Dobele E. Vilhelmsburga – dārgumu sala // Objekts. – 2003. Nr. 6(16) – 98.-101. lpp.
-
Redberga Z. Profesija: arhitekts // Latvijas Arhitektūra. – 2003. – Nr. 5(49) – 6.-11. lpp.
-
Redberga Z. Prasmes un zināšanas arhitektūrā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 54.-57. lpp.
-
Redberga Z. Redaktora sleja // Latvijas Arhitektūra. – 2003. – Nr. 1(45) –1. lpp.
-
Redberga Z. “Arhitektūra un informācijas tehnoloģijas” // 2003. – Nr. 3(47) –110. lpp.
-
Redberga Z. Arhitekti – mākslas maģistri // Latvijas Arhitektūra. – 2003. – Nr. 4(48) – 120. lpp.
-
Redberga Z. Atšķirība starp celtniecības un arhitektūras darinājumu - intervija ar Volker Giencke // www.a4d.lv. – 2004.
-
Redberga Z., Zvirgzdiņš A. Ēka kā zīme // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr. 1(51) – 6.-9. lpp.
-
Redberga Z. “Būvētā laime. Dzīvojamā vide aukstā kara laikā” // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr. 3(53) –107. lpp.
-
Tipāne A. Biķeru luterāņu baznīca Latvijas un Igaunijas kultūrvēstures kontekstā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 70.-76. lpp.
-
Treija S., Bratuškins U. Lielmēroga dzōvojamo rajonu attīstības iespējas Rīgā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 77.-83. lpp.
5.3. Piedalīšanās konferencēs - referātu skaits:12
t.sk. RTU konferencēs - 8
Citās konferencēs -3
5.4. Starptautiskā sadarbība
AF studenti aktīvi cenšas izmantot visas iespējamās sadarbības formas savu profesionālo interešu sfērā kā valsts mērogā, tā arī starptautiskajā sadarbībā. Notiek AF studentu īslaicīgas un ilgāka laika perioda vizītes ārzemju sadarbības augstskolās. Tā 2003./2004. m.g. no APF ārzemju augstskolās sekmīgi studējuši vismaz 5 studenti
AF studenti aktīvi iesaistās dažādos darbsemināros ar ārzemju augstskolu studentiem (skat Arhitektūras bakalaura un Arhitekta srudiju programmas pašnovērtēšanaās ziņojumus).
-
Akadēmiskais personāls.
6.1. Sadalījums pēc akadēmiskās kvalifikācijas.
2.tabula
Kvalifikācija
|
Skaits
|
%
|
Profesori
|
|
|
4
|
18%
|
Emer. Prof.
|
|
|
1
|
5%
|
Asoc.profesori
|
|
1
|
5%
|
Docenti
|
|
|
6
|
27%
|
Lektori
|
|
|
9
|
40%
|
Asistenti
|
|
|
1
|
5 %
|
KOPĀ
|
22
|
100%
|
-
Sadalījums pēc vecuma.
3.tabula
-
Vecums
|
Skaits
|
%
|
līdz 30 gadiem iesk.
|
0
|
0%
|
31 - 40
|
|
|
3
|
14%
|
41 - 50
|
|
|
8
|
36%
|
51 - 60
|
|
|
1
|
5%
|
virs 60
|
|
|
10
|
45%
|
KOPĀ
|
22
|
100%
|
Komentāri:
|
|
|
|
|
|
|
|
Pamatdarbā nodarbināto mācībspēku skaits fakultātē atskaites
|
periodā bija 22. Bez tam
|
fakultātē strādā amatu savienotāji arhitektūras doktori, praktiskie docenti, lektori, augsti kvali- ficēti speciālisti, kuru skaits mainās, bet vidēji mācību gadā to ir 16. Fakultātei jau tuvākajā
|
laikā liela problēma būs augstas kvalifikācijas akadēmiskā personāla nodrošinājums, jo no pilnas slodzes mācību spēkiem lielākā daļa ir pensijas vecumā vai tuvu tam.
|
|
|
|
Cerības uz situācijas kvalitatīvu uzlabošanu vieš RTU Senāta lēmums par arhitektūras specialitātes studiju izmaksas koeficienta korekciju atbilstoši reālajām izmaksām, kā arī budžeta finansējuma pieaugums.
6.3. Metodiskie publicētie darbi – 3
6.1.1. Monogrāfija: Krastiņš J., Strautmanis I. Riga. The Complete Guide
to Architecture. – Rīga: add projekts, 2004. – 376 lpp. (Paralēls izdevums
vācu valodā).
6.1.2.Metodiskie norādījumi - 1
6.1.3.Raksti (tēlotājas mākslas katedras mācību spēku radošā darba
apliecinājums, kā uzskates līdzeklis) - 6
6.1.4.Darba programmas – 10
6.1.5.Diapozitīvu fonda papildinājums Arhitektūras vēstures kursam – 120
vienības, mūsdienu arhitektūras kursam – 810 vienības un Latvijas
arhitektūras kursam – 50 vienības.
6.4. Zinātniskais darbs
-
GRANTS 01 – 0570 “Rīgas vēsturiskās apbūves izpēte un novērtējums”; vadītājs prof. J.Krastiņš, finansējuma apjoms – Ls.1860.-
-
GRANTS 01 – 0568 ”Latvijas lauku apdzīvoto vietu centru arhitektoniski telpiskā transformācija” vadītājs asoc. prof. J.Briņķis, finansējuma apjoms – Ls.662.
-
GRANTS 04 – 148 ”Procesi pilsētas kvalitātes sasniegšanai” vadītājs prof. J.Trušiņš, finansējuma apjoms – Ls.800.
6.5. Publikācijas – 24:
-
Briņķis J. Rajonu centru un pilsētu teritoriālās struktūras un to tieces lauki // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 23.-27. lpp.
-
Grišins V. Estamps interjerā // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr.1(51). – 82-83. lpp.
-
Grišins V. XXI gadsimta sākuma arhitektūras vizuālās estētikas pamati // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 48.-53. lpp.
-
Krastiņš J. The Art Nouveau Architecture of Riga // Charles Rennie Mackintosh
Society Journal No. 84. – Spring 2003. – Pp. 16-17. (Angļu val.)
-
Krastiņš J. Vanags A., Vasiļjevs J., Vasiļjevs N., Velde H. van de, Viganovskis F.,
Vite A., Vladimirovs A., Zariņš D., Zēge Laurenbergs Z. fon, Zeiberlihs H. // Māksla
un Arhitektūra biogrāfijās. – Rīga: Preses nams, 2003. (0,3 a.l.)
-
Krastiņš J. Piemiņas zīme Tīzenhauzenam // Latvijas Arhitektūra. – 2003. – Nr.4 (48). – 125. lpp.
-
Krastiņš J. Arhitektūra nevar būt neitrāls maizes darbs // Izglītība un Kultūra. – 2003. – 12. sept. – 10.-11. lpp.
-
Krastiņš J. Henry van de Velde and the Art Nouveau architecture in Riga // Henry van de Velde: Architekt und Gestalter – Vom Gesamtkunstwerk zum Denkmal. Arbeitsheft des Thüringischen Landesamtes für Denkmalpflege. – Neue Folge 11. – Erfurt: Thüringische Landesamt für Denkmalpflege, 2003. – S. 48-53, 129, 132, 134. (Angļu val.)
-
Krastiņš J. Rīgas Rātsnams kultūrvēsturiskā, pilsētbūvnieciskā, metodoloģiskā un politiskā skatījumā // Latvijas Arhitektūra. – 2003. – Nr.6 (50). – 10.-15. lpp.
-
Krastiņš J. Rīgas Rātsnama arhitektūra // Latvijas Arhitektūra. – 2003. – Nr.6 (50). – 16.-23. lpp.
-
Krastiņš J. Arhitektūras studenti Gotlandē // Latvijas Arhitektūra. – 2003. – Nr.6 (50). – 104.-105. lpp. Krastiņš J. Felsko, Karl Johann // Saur allgemeines Künstler-Lexikon. – München-Leipzig: K·G· Saur, 2003. – Bd. 38. – S. 124. (Vācu val.)
-
Krastiņš J. Eklektizismus und Jugendstil im Stadtbild Rigas // Nordost-Archiv Zeitschrift für Regionalgeschichte. 300 Jahre Kultur(en) in Riga. Eine Stadt in Europa. – Lüneburg: Nordost-Institut, 2003. – Neue Folge Band XI/2002. – S. 113-139. (Vācu val.)
-
Krastiņš J. “Stockmann” vīzija – divi gadsimti // Latvijas Arhitektūra. – 2004. –
Nr.1 (51). – 28. lpp.
-
Krastiņš J. Nesalīdzināmie Stokmaņi // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr.1 (51). –
40. lpp.
-
Krastiņš J. Kvartāla attīstība Torņakalnā // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr.1 (51). – 98. lpp.
-
Krastiņš J. Maskavas priekšpilsētas vīzijas // Latvijas Vēstnesis. – 2004. –
17. februāris. – B4. lpp.
-
Krastiņš J. Riga’s 700th anniversary Jubilee Exhibition of 1901 // Art Nouveau in
progress / Art nouveau en projet. Proceedings of the colloquium Wien
24 & 25 /10 / 2002. – Bruxelles: Réseau art Nouveau Network, 2004. – 19.-22. lpp.
(Angļu un franču val.)
-
Krastiņš J., Strautmanis I. Riga. The Complete Guide to Architecture. – Rīga: ADD
projekts, 2004. – 376 lpp. (Angļu val.)
-
Krastiņš J., Strautmanis I. Riga. Der große Architekturführer. – Rīga: ADD projekts,
2004. – 376 lpp. (Vācu val.)
-
Krastiņš J. Latvijas arhitektūras ražas svētki // Latvijas vēstnesis. – 2004. –
10. marts. – B4. lpp.
-
Krastiņš J., Klētnieks J. Arhitektūras fakultāte // Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 2. daļa: Tehniskās fakultātes Latvijas Universitātē, Rīgas Universitātē, Latvijas Valsts universitātē. 1919-1958. – Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte, 2004. – 141.-147., 252.-255., 278.-279., 338.-340. lpp.
-
Strautmanis I., Briņķis J. Dzīvojamās vides rehabilitācija Rīgas centra jauktās apbūves teritorijās // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 58.-63. lpp.
-
Strautmanis I., Kontere V. Stilizācija kā metode mūsdienu interjera veidošanā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 64.-69. lpp.
-
Trušiņš J., Treija S., Lāčauniece I., Čače L. Plānošanas izglītība mainīgajā Latvijas vidē // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2003. – 4. sējums. – 84.-89. lpp.
-
Referāti - 8, t.sk.:
-
J. Krastiņš 2003. gada novembrī starptautiskajā darbseminārā par Daugavmalas un 13. janvāra ielas pilsētbūvniecisko attīstību Rīgā nolasīja referātu 11. novembra krastmala – historical development (angļu val.).
-
J. Krastiņš 2004. gada februārī starptautiskajā darbseminārā par Maskavas priekšpilsētas pilsētbūvniecisko attīstību Rīgā nolasīja referātu Moscow suburb in Riga: architectural values (angļu val.).
-
J. Krastiņš 2004. gada jūnijā starptautiskajā seminārā Eastern European Capitals in the Twentieth Century Helsinkos nolasīja referātu Riga: Architecture and Urban Development of Art Nouveau Metropolis Riga (angļu val.).
-
2003. gada septembris. Jump from Isolation to Globalization: Planning in Latvia. – Starptautiskās pilsētu un reģionu plānotāju savienības 39. kongresā ”Plānošana globalizētā un konkurentā pasaulē” Kairā, (Ēģipte).
-
2003. gada oktobris. Dzīvojamās vides rehabilitācija Rīgas centra jauktās apbūves teritorijās. – RTU 44. starptautiskā zinātniskā konference Rīgā. Kopā ar I.Strautmani.
-
2003. gada oktobris. Rajonu centru un pilsētu teritoriālās struktūras – to tiecies lauki. – RTU 44. starptautiskā zinātniskā konference Rīgā.
-
J.Zilgalvis 2003.g. 6.novembrī Rīgā - Borisa Vipera lasījumi. “Jelgava. Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija.” Referāts “Arhitekts Kārlis Eduards Strandmanis un Jelgava”.
-
S.Treija - 20. starptautiskā konference CIB W 69 Housing Sociology „Housing Mobility and Neighbourhood Rehabilitation” , Budapesta, Ungārija, 9 – 12.10., 2003.
-
Starptautiskā sadarbība
-
J. Krastiņš, Z. Redberga un A. Antenišķe pārstāv Latviju Eiropas projektā Reseau Art Nouveau Network un ir izveidojuši sadaļu par Rīgu šīs organizācijas veidotajā starptautiskajā izstādē “The Art Nouveau in Progress”, kas atklāta 2003. gada maijā Terasā (Katalonijā), bet pēc tam – Briselē (Beļģijā), Varēzē (Itālijā), Barselonā (Katalonijā) un Nansī (Francijā). J. Krastiņš un A. Antenišķe 2004. gada martā piedalījās Reseau Art Nouveau Network plenārsēdē Barselonā (Katalonijā) un ir sagatavojuši sadaļas par Rīgas arhitektūru virknē starptautisku izdevumu, kuri publicēti Reseau Art Nouveau Network projektu ietvaros.
-
2003. gada septembrī Visbijā, Gotlandē notika kopīgs Gotlandes Universitātes (Zviedrija) Ēku restaurācijas specialitātes un RTU Arhitektūras fakultātes studentu darbseminārs par pilsētbūvniecības mantojuma un attīstības jautājumiem, kura laikā RTU studenti V.Vīnbergs, Z. Tetere, P. Spuriņš, R. Vanaga, E. Belāsova, A. Tereško un J. Liepiņš profesoru J. Briņķa un J. Krastiņa vadībā izstrādāja projekta priekšlikumus “Faktab” kompānijas biroju nama jaunceltnei un jaunai koncertzālei Svētā Nikolaja baznīcas drupās Visbijā.
-
2003. gada oktobrī grupa RTU Arhitektūras fakultātes studentu profesora J. Krastiņa un lektora U. Bratuškina vadībā piedalījās starptautiskā darbseminārā Hamburgā, kuru noorganizēja Hamburgas-Harburgas Universitāte. Studenti izstrādāja Vihelmsburgas salas pilsētbūvnieciskās attīstības un perspektīvās apbūves projekta skici. J. Krastiņš nolasīja referātu RTU and the Art Nouveau Architecture in Riga.
-
Zilgalvis J. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pilis un muižas: kultūrvēsture un mūsdienas (Manors and castles at the Baltic states). Nodaļa par Latvijas pilīm un muižām, kopumā 21 objekts. Projekts, kuru atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds tiek veikts sadarbībā ar A.Heinu (Igaunija) un N.Lukšionīti (Lietuva). 2002.–2004.
-
Starptautisks akadēmiskais plenērs „Arhitektūras mantojums: Rīgas vēsturiskā centra attīstības perspektīvas” (darba grupa „Publiskā‚ ārtelpa un laukumi Rīgas vēsturiskajā centrā”; kopā ar A. Rozi un S. Treiju); (Rīga; 17.08.-30.08.2003.).
Regulāra pieredzes apmaiņa ar Lundas, Tallinas, Viļņas, Brēmenes u.c. arhitektūras skolām, kas galvenokārt izpaužas ar vieslektoru vizītēm.
Silvija Meškone:
Darbi eksponēti privātgalerijā "Beanjean" Maastrihtā (Nīderlande);
Darbu izstāde Vācijā.
Vladislavs Grišins:
2004."Mazo formu grafikas izstāde" Somijā,(Lahti);
"Latvijas grafikas un akvareļu izstāde" Ķīnā (Pekina).
Juris Pansovs:
2004. "3 internacionālā miniatūrgrafikas bienāle" Kanāda (Vankuvera).
Inese Nātriņa:
2003. "14. Internacionālā Dantes Bienāle" Itālija (Ravena)
2004. "F.I.D.E.M. (Portugāle)
Dina Baumane:
2003. Internacionālā tekstīlistāde Lietuva (Kauņa);
2004. Internacionālā tekstīlmākslas izstāde"Beynd Lace" Francija (Kale);
Republikas miniatūrtekstīizstāde Mencendorfa namā (Rīga);
Altārsegas prezentācija Marktbraitas protestantu baznīcā Vācijā;
Darba reprodukcija grāmatā "Fiberarts design book" ASV.
6.8. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšana – skat. 4. tabulu
4.tabula
Forma
|
Skaits
|
Dažādi kursi, kuru beigšanu apstiprina apliecība un kuru lietderību atzīst struktūrvienības vadītājs
|
3
|
Radošs darbs nozares uzņēmumos noslēgto savstarpējās sadarbības līgumu ietvaros
|
3
|
Piedalīšanās reālu projektu izpildē
|
8
|
Studiju priekšmetu jomai paredzētu grāmatu sagatavošana publicēšanai
|
2
|
Zinātniskās publikācijas
|
24
|
Kopā:
|
19
|
Personāla atlase, atjaunošanās un attīstības politikas pamatā ir maģistrantūru beigušo iesaistīšana studiju procesā ar tālāku izglītības turpināšanu doktorantūrā. Kā viens no akūtās problēmas risinājuma veidiem būtu profesijā strādājošo un atzinību ieguvušo arhitektu aktīvāka iesaistīšanās pedagoģiskajā darbā.
Bez tam fakultātes mācībspēki:
-
A.Antenišķe 2003. gada 28. septembrī – 05. oktobrī piedalījās starptautiskā seminārā „Jūgendstila mantojuma saglabāšana un aizsardzība” Briselē, Beļģijā;
-
Lielākā daļa mācībspēku-arhitektu 2003.gada rudenī regulāri apmeklēja Latvijas Arhitektu savienības rīkotos kvalifikācijas celšanas kursus, kas ir obligāti visiem sertificētajiem arhitektiem. Prof. J.Krastiņš šajos kursos nolasīja vairākas lekcijas;
-
Organizēja un piedalījās starptautiskā seminārā COST akcijas C9 ietvaros “Urban Preservation and Development in Riga City Historical Centre” (Rīga, 04. -06.03.2004.);
-
Iepazinušies ar Tallinas un Helsinku centru attīstības un apbūves aktualitātēm (Tallina, Igaunija un Helsinki, Somija; 29.-30.04.2004.; S.Treija un U.Bratuškins ar 4. kursa studentiem);
-
Iepazinušies ar Budapeštas centra mūsdienu arhitektūra un vēsturiskās apbūves rekonstrukcijas piemēriem (Ungārija, 09.-13..10.2003. – S.Treija);
-
Veikuši radošo darbu nozares uzņēmumos noslēgto savstarpējās sadarbības līgumu ietvaros (3 projekti);
-
Sagatavošana publicēšanai 2 studiju priekšmetu jomai paredzētas grāmatas;
-
Sagatavojuši 24 zinātniskās publikācijas;
-
doc. Vladislavs Grišins turpina studijas LMA doktorantūras 2. kursā (neklātienē).
-
-
Pašnovērtējums – SVID analīze
Studiju programmas un tās realizācijas stipro un vājo vietu vērtējums parādīts 5.tabulā.
5.tabula.
-
Stiprās vietas
| -
Vājās vietas
| -
1
| -
2
|
Studenti
-
- laba studējošo iepriekšējā sagatavotība;
-
- iegūstama salīdzinoši kvalitatīva izglītība;
-
- cieši kontakti atbilstoši arhitektūras
-
studiju programmas īpatnībām;
-
- augsts iegūstamās izglītības prestižs un
labas karjeras iespējas;
-
Studiju process:
-
- individuālais darbs darbnīcās;
-
- iespēja piedalīties SZTK, dažādos
projektu konkursos;
-
- iespēja studējošiem ar atgriezenisko saiti
-
ietekmēt studiju procesu;
-
- darba satura atbilstība mūsdienu
-
aktualitātēm;
-
- iespējas studēt vienu, divus semestrus
-
ārzemju augstskolās.
-
Akadēmiskais personāls
-
- lietišķas attiecības starp pasniedzējiem;
-
- labas attiecības starp pasniedzējiem un
-
studējošiem;
-
- atsevišķi starptautiski atzīti speciālisti;
-
- pietiekami motivēts un profesionāli
-
kvalificēts personāls.
-
-
Pārējie faktori
- lietišķas saites ar darba devējiem, LAS un ārvalstu augstskolām.
| -
Studenti
-
- studentu materiālais nodrošinājums (vairums studentu strādā algotu darbu ārpus RTU).
-
-
Studiju process:
- studiju programmās pieļautais KP apjoms;
-par maz tiek attīstītas pētnieciskās iemaņas;
-maz piedalās SZT konferencēs;
- metodisko un materiāli tehnisko līdzekļu nodrošinājums;
- veicinoši organizatoriski faktori.
-
-
Akadēmiskais personāls
-
- jaunu pedagogu iesaistīšanās mācību procesā;
-
- kopējais pilnas slodzes mācību spēku skaits;
-
- lēna mācību spēku kvalifikācijas pilnveidošana;
-
- pārslodze sakarā ar nepieciešamību veikt darbus sabiedriskajās organizācijās ārpus RTU.
-
Pārējie faktori
-nepietiekama aktivitāte līdzekļu piesaistīšanā no ārpuses;
- nepietiekošs valsts finansējums tehnisko līdzekļu un auditoriju remontiem.
|
Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes SVID analīze
Stiprās puses (SP) Vājās vietas (VV)
RTU prestižs +3 Novecojis personāls -1
Arhitekta specialitātes Vāji strādā infosistēma -2
prestižs +3 Auditoriju aprīkojums -2
Relatīva brīvība +3 Mācību literatūras trūkst -2
Kvalificēti mācībspēki +2 Novecojusi māc.lab. iekārta -3
Labas datorklases +3 Trūkst moderna maketēšanas
darbnīca -1
Iespējas publicēties +3 Nolietota infrastruktūra/ēkas -3
Atvaļinājums vasarā +3
Arvien kvalitatīvāks +20 VV KOPĀ - 14
reflektantu kontingents +3
+18
SP KOPĀ +23
+16
+14
+12
+10
   (+3; +9 ;)
+8
SP+VV= + 9 +6
+4
+2
 -4 -2 +2 +4 +6 +8
Draudi (D) –2 Iespējas (I)
Mācībspēku resursu
nepietiekamība – 2 –4 Studijas ārzemēs +2
Studentiem jāstrādā – 1 Starptautiskie projekti +3
Konkurence –1 –6 Konkurence +3
D KOPĀ – 5 I KOPĀ +8
I + D = 8 – 5 =3
APF SVID (+3; + 9;)
Arhitektūras akadēmiskās bakalaura programmas SVID analīze ļauj secināt, ka atskaites periodā ir vērojama programmas attīstība un pakāpenisku trūkumu novēršana uz kuriem ir norādījusi akreditācijas komisija. Uzlabota materiāli tehniskā bāze.
-
Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai
Darba kvalitātes uzlabošanai jāveic sekojošais:
-
jācenšas pēc iespējas vairāk iesaistīt maģistrantus pētnieciskā un SZTK sekciju darbā;
-
jāturpina darbs pie studiju priekšmetu pasniegšanas metodikas pilnveidošanas un lekciju konspektu sagatavošanas publicēšanai;
-
jāturpina vieslektoru piesaiste studiju procesā;
-
meklēt finansiālas iespējas līdzekļu piesaistīšanai AF vajadzībā;
Studiju programmas ”Arhitektūra”
Pašnovērtēšanas darba grupas vadītājs
AF dekāns
Dr.arch., prof. J.Briņķis
Apstiprināts RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes
Domes sēdē 09.12.04.
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE
Arhitektūras fakultāte
Apstiprināts RTU Senāta sēdē
2003.g. 15. decembrī, prot. Nr.482
Mācību prorektors_____________
E.Beķeris
Akadēmiskās maģistra studiju
programmas
”ARHITEKTŪRA”
Pašnovērtējuma ziņojums
Rīga - 2002
-
Studiju programmu mērķi un uzdevumi.
RTU Arhitektūras fakultātē apmācība notiek pēc četrām akreditētām studiju programmām secīgi četros kvalifikācijas līmeņos, no kuriem trešais ir maģistra līmenis. Maģistrantūras studijas aptver trīs semestrus un tās var uzsākt pēc sekmīgas arhitekta profesionālo studiju programmas apguves. Pēc sekmīgas maģistra akadēmiskās studiju programmas apguves saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijā pieņemto terminoloģiju tiek piešķirts “inženierzinātņu maģistru arhitektūrā”(?!) grāds. Tas ir pirmais zinātniskais grāds arhitektūras specialitātē, un tas dod tiesības turpināt mācības arhitektūras doktora studiju programmā.
-
Studiju programmas attīstība.
-
Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā.
Sakarā ar pāreju no divu gadu uz pusotrgadīgo maģistra studiju programmā koriģēta attiecība starp praktiskā rakstura un teorētiskajiem mācību priekšmetiem, ņemot vērā, ka studiju galvenais mērķis ir zinātniska darba izstrādāšana.
-
Studiju programmas atbilstība izglītības un profesijas standartiem.
Visas studiju programmas Arhitektūras fakultātē, attiecīgi summējot to saturu, kopumā pilnīgi atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 2002. gada 3. janvārī apstiprinātajiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 2, 2002. gada 20. novembrī apstiprinātajiem noteikumiem Nr. 481, kā arī 2002. gada 21. maijā apstiprinātajiem noteikumiem Nr.194 par izglītības programmu saturu un valsts standartu.
Maģistrantūras programma šādā kontekstā vērtējama tikai kopā ar bakalaura un arhitekta līmeņa studiju programmām.
-
Izmaiņas studiju programmas realizācijā.
Dostları ilə paylaş: |
