Rīgas tehniskā universitāte arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte Maģistra akadēmiskā augstākās izglītības studiju programma

Satura rādītājs

3. 
   Studiju programmu mērķi un uzdevumi 3
   
4. 
   Studiju programmas attīstība 3
   

2.1 Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā

2.2 Studiju programmas atbilstība izglītības un profesijas

standartiem

2.3 Izmaiņas studiju programmas realizācijā

3. Studiju programmu praktiskā realizācija 4

3.1 Pasniegšanas metodes

3.2 Programmas realizācijas resursi

3.3 Studentu iesaistīšana pētnieciskā darbā

3.4 Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība

3.5 Sadarbība ar darba devējiem

4. Vērtēšanas sistēma 9

5. Studenti 10

6. Akadēmiskais personāls 11

7. Pašnovērtējums – SVID analīze 14

8. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai 15

1. Studiju mērķis un uzdevumi

RTU Arhitektūras fakultātē apmācība notiek pēc četrām akreditētām studiju programmām secīgi četros kvalifikācijas līmeņos, no kuriem trešais ir maģistra līmenis. Maģistrantūras studijas aptver trīs semestrus un tās var uzsākt pēc sekmīgas arhitekta profesionālo studiju programmas apguves. Pēc sekmīgas maģistra akadēmiskās studiju programmas apguves saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijā pieņemto terminoloģiju tiek piešķirts „inženierzinātņu maģistra arhitektūrā” grāds. Tas ir pirmais zinātniskais grāds arhitektūras specialitātē, un tas dod tiesības turpināt mācības arhitektūras doktora studiju programmā.

Arhitektūras maģistra studiju programmu apjoms, nosacījumi un mērķi

Profils	Arhitektūra
RTU programma	Arhitektūra
Studiju līmenis	Maģistra studijas
Studiju ilgums	1,5 gadi
Studiju apjoms	60 kredītpunkti
Iepriekšējā izglītība	Arhitekts
Iegūstamā kvalifikācija	Inženierzinātņu maģistrs arhitektūrā
Studiju mērķis	Pilnveidot profesionālās prasmes un zinātniskās pētniecības darba iemaņas arhitektūras jomā

2. Studiju programmas attīstība

Izmaiņas studiju programmā un studiju plānā

Ņemot vērā, ka studiju galvenais mērķis ir zinātniska darba izstrādāšana, iespēju robežās padziļināta teorētisko mācību priekšmetu apjoms. Principiālas izmaiņas maģistra akadēmiskajā atskaites periodā nav veiktas.

Studiju programmas atbilstība izglītības un profesijas standartiem.

Visas studiju programmas Arhitektūras fakultātē, attiecīgi summējot to saturu, kopumā pilnīgi atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 2002. gada 3. janvārī apstiprinātajiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 2, 2002. gada 20. novembrī apstiprinātajiem noteikumiem Nr. 481, kā arī 2002. gada 21. maijā apstiprinātajiem noteikumiem Nr.194 par izglītības programmu saturu un valsts standartu.

Maģistrantūras programma šādā kontekstā vērtējama tikai kopā ar bakalaura un arhitekta līmeņa studiju programmām.

Izmaiņas studiju programmas realizācijā

Izmaiņas studiju programmas realizācijā izriet no izdarītajām izmaiņām studiju programmā un studiju plānā. Lekciju kursos tiek ieviesti patstāvīgi veicami zinātniski-analītiski uzdevumi, to tematiku mērķtiecīgi tuvinot maģistra darba tēmai un tādējādi ne tikai veicinot kursa vielas apguvi, bet arī veicinot radošo spēju attīstību un zinātniskā darba metodikas apguvi. Mācību procesā aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība Latvijā adoptēto Eiropas standartu EN sistemātiskai lietošanai pasniedzot speciālos priekšmetus. Praktisko darbu izpildē un noformēšanā ”Arhitektūras projektēšanā” APF fakultātes doktoranti datorklasēs izmanto pieejamo jaunāko bāzes uzņēmumos lietoto programmatūru.

3. Studiju programmas praktiskā realizācija

3.1 Pasniegšanas metodes

Pasniegšanas metodes pamatā ir lekciju cikli un praktiskie kursa darbi. Tā kā studentu skaits maģistrantūrā ir samērā neliels, sevišķi jauninājumi apmācības metodikā pēdējā gada laikā nav ieviesti. Semināru nodarbībās tiek izmantoti materiāli, kuri balstīti uz pētījumu rezultātiem, kas veikti Eiropas Savienības valstīs.

3.2 Programmas realizācijas resursu analīze

• 
  Sekmīgi nobeigts remonts Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedras 405. un 409. auditorijai. Auditorijas aprīkotas ar nepieciešamo inventāru;
  
• 
  Izremontētas un iekārtotas pasniedzēju un doktorantu telpas 409a un 407;
  
• 
  Ar ES struktūrfondu līdzekļiem nomainīti auditoriju logi 424 un 426 auditorijās;
  

Iegādāta dažāda auditoriju aprīkojuma tehnika (tajā skaitā vizuālās modelēšanas laboratorija – komplekts) gan par RTU , gan Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.

3.3 Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Mācībspēku un studentu publikācijas atskaites periodā:

33. 
    Antenišķe A. DoCoMoMo konference Ņujorkā // Latvijas arhitektūra. – 2004. – Nr.6 (56) – 111.–112. lpp.
    
34. 
    Antenišķe A. Fabrika – mājoklis // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr. 5(55) – 6.–19. lpp.
    
35. 
    Antenišķe A. Gerkāns Rīgā // Latvijas Arhitektūra. – 2005. – Nr. 3(59) – 12.–19. lpp.
    
36. 
    Antenišķe A. Latvijas izstādes Ščecinā // Latvijas arhitektūra. – 2004. – Nr. 6 (56) – 110.lpp.
    
37. 
    Antenišķe A. Simpozijs un izstāde Olesundē // Latvijas arhitektūra.– 2004.– Nr. 6 (56) – 111. lpp.
    
38. 
    Antenišķe A. Simpozijs Vīnē // Latvijas arhitektūra. – 2004. – Nr. 6 (56) – 110. – 111.lpp.
    
39. 
    Antenišķe A. Uģa Šēnberga izstāde Rīgas domē // Latvijas arhitektūra. – Nr. 4 (54) / 2004. –126. lpp.
    
40. 
    Antenišķe A. „Grīvas mēbeles” – mājoklis // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr. 5(55) – 34.–38. lpp.
    
41. 
    Antenišķe A. Arhitektu prakses standarts // Latvijas arhitektūra. – Nr. 4 (54) / 2004. – 114.–117. lpp. (tulkojums no angļu val., kopā ar J. Skalbergu)
    
42. 
    Antenišķe A. Biroji rūpniecības ēkās // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr. 5(55) – 82.–85. lpp.
    
43. 
    Antenišķe A. Jaunie arhitektūras maģistri // Latvijas arhitektūra. – Nr. 4 (54) / 2004. – 122. lpp.
    
44. 
    Antenišķe A. Maģistrāles „Baltais vējš” // Latvijas Arhitektūra. – 2005. – Nr. 1(57) – 28.–35. lpp.
    
45. 
    Antenišķe A. Mašīnbūves fabrikas „Felser & Co” apbūves attīstība // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2004. – 5. sējums. – 9.–17. lpp.
    
46. 
    Antenišķe A. Rīgas internacionālā skola // Latvijas Arhitektūra. – 2005. – Nr. 2(58) – 6.–13. lpp.
    
47. 
    Asaris G. Rīgas siluets // Latvijas Arhitektūra. – 2005. – Nr. 1(57) – 40.–42. lpp.
    
48. 
    Bratuškins U. Vecrīgas publiskās ārtelpas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna skatījumā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2004. – 5. sējums. – 18.–25. lpp.
    
49. 
    Briņķis J. Latvijas apdzīvoto vietu funkcionālo un arhitektoniski telpisko srtuktūru transformāciju galvenie virzieni // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2004. – 5. sējums. – 26.–29. lpp.
    
50. 
    Dirveiks I. Arhitekta profesionālā ētika un kultūras mantojuma aizsardzība // Latvijas Arhitektūra. – 2005. – Nr. 2(58) – 110.–112. lpp.
    
51. 
    Dirveiks I. Cēsu Jaunā pils. Ieskats būvvēsturē // Cēsu un Vidzemes novada vēsture. –Cēsis, 2005. – III sēj. – 131.–154. lpp.
    
52. 
    Dirveiks I. Kas gaisa tilta galā // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr. 5(55) – 62.–66. lpp.
    
53. 
    Dirveiks I. Logs Latvijas arhitektūrā 20. gadsimta 1. pusē // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2004. – 5. sējums. – 30.–37. lpp.
    
54. 
    Dirveiks I. Ventspils Livonijas ordeņa pils būvvēstures agrīnais periods. 13. gs. Otrā puse–14. gs. // Ventspils muzeja raksti. – Rīga, 2004. – IV sēj. – 133.–172. lpp.
    
55. 
    Dobele E. Mobils – kustīgs, pārvietojams// Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr. 6(56) – 94.– 96. lpp.
    
56. 
    Kontere V. Lekorbizjē dzīvoklis Parīzē // Latvijas Arhitektūra. – 2005. – Nr. 3(59) – 54.–47. lpp.
    
57. 
    Krastiņš J. Arhitektūras pilsēta Rīga // Rīgas sirds. Rīgas centra rajona grāmata, Rakstu krājums. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2005. – 61.–66. lpp.
    
58. 
    Krastiņš J. Čakstes pielaikošana // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr.4 (54). – 112. lpp.
    
59. 
    Krastiņš J. Lielstraupes pils: Vilhelms Bokslafs un mūsdienu kultūras pieminekļu restaurācijas metodika // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr.4 (54). – 94.–97. lpp.
    
60. 
    Krastiņš J. Public Response to Architectural Design Competitions in Riga c. 2000 // Centropa. – Vol. 5, Nr. 2. – May 2005. – p. 150–161. (Angļu val.)
    
61. 
    Krastiņš J. Riga: Walking in the Art Nouveau Metropolis / Riga: passejant per la metròpoli modernista // Coup de Fouet. Art nouveau Europea Route. – 2004. – N^o 4  – pp. 27–33. (Angļu un kataloņu val.)
    
62. 
    Krastiņš J. Sabiedriski nozīmīgas jaunceltnes Rīgā un vieta koncertzālei // Diena – 2005. – 14. aprīlis. – 2. lpp.
    
63. 
    Krastiņš J. Tērbatas centrs // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr.4 (54). – 92.–93. lpp.
    
64. 
    Krastiņš J., Spārītis O. Rīgas arhitektūras astoņi gadsimti Eiropas kultūras spogulī. – Rīga: Nacionālais apgāds, 2005. – 179 lpp.
    
65. 
    Krastiņš J., Spārītis O. Architecture of Riga. Eight Hundred Years Mirroring European Culture. – Riga: Nacionālais apgāds, 2005. – 179 pp. (Angļu val.)
    
66. 
    Ņikiforovs S. Betenovuss // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr. 5(55) – 68.–69. lpp.
    
67. 
    Putrāms M. PBLC biroja ēka // Latvijas Arhitektūra. – 2004. – Nr. 6(56) – 26.– 33. lpp.
    
68. 
    Strautmanis I. Latviskā telpa: romantiska vīzija, realitāte vai darbības programma // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2004. – 5. sējums. – 38.–42. lpp.
    
69. 
    Tipāne A. Kurzemes un Zemgales katoļu baznīcu arhitektūra // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2004. – 5. sējums. – 43.–54. lpp.
    
70. 
    Treija S. Diplomdarbu stāsti // Latvijas Arhitektūra. – 2005. – Nr. 3(59) – 92.–94. lpp.
    
71. 
    Treija S. Dzīvojamās funkcijas attīstības problēmas un iespējas Rīgas vēsturiskajā centrā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2004. – 5. sējums. – 55.–60. lpp.
    
72. 
    Treija S., Marana I. Rīgas degradētās teritorijas – iespējas attīstībai // Latvijas Arhitektūra. – 2005. – Nr. 3(59) – 106.–109. lpp.
    
73. 
    Trušiņš J., Treija S., Čače L. Eiropas telpiskās plānošanas izglītības izveide Latvijā // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2004. – 5. sējums. – 61.–69. lpp.
    
74. 
    Zilgalvis J. Arhitekts L. J. L. Markoni un Bebrenes muižas pils // RTU Zinātniskie raksti. 2. sērija: Arhitektūra un būvzinātne.– Rīga: RTU, 2004. – 5. sējums. – 70.–78. lpp.
    
75. 
    Zilgalvis J. Neogotika Latvijas arhitektūrā. – Rīga: Zinātne, 2005. – 360 lpp.(Ar pustreknu šriftu izceltas monogrāfijas)
    

Pētniecisko darbu tēmas un to vadītāji. Publikācijas:

Studentu pētnieciskā darba rezultāti atspoguļojas virknē publikāciju RTU Zinātnisko rakstu krājumā “Arhitektūra un Būvzinātne”, žurnālā „Latvijas arhitektūra” un citos izdevumos. Sadaļā 3.2. dotajā publikāciju sarakstā Nr. 23. un 35. ir studentu darbi, bet Nr. 1.–14., 16., 18.–22., 24. un 37.–41. – doktorandu darbi.