Valsts robežsardzes koledžA

Dienesta suņu izmantošana robežuzraudzībā un robežkontrolē.

Latvijas Republikas muita, tās struktūra un galvenie uzdevumi, tās darbību reglamentējošie normatīvie akti.
Robežsardzes nodaļas robežuzraudzības organizācija, robežsardzes nodaļas uzdevumi, dienesta plānošana, robežpārkāpēju meklēšanas organizācija.				Valsts robežsardzes nodaļas robežuzraudzības organizācija	4
Robežsargu speciālā taktika sevišķu pasākumu organizācijā, vadībā un norisē dažādos apstākļos.
Darbs ar datoru robežsardzes pārvaldēs, robežsardzes nodaļās, RKP un RPP, prasme strādāt ar elektroniskās informācijas sistēmām.				Informācijas tehnoloģijas	2
Latvijas Republikas likumdošana, Latvijas Republikas saistošie starpvalstu līgumi un starptautiskās konvencijas, kas saistītas ar valsts robežsardzi, robežapsardzību un robežkontroli.				Valsts robežsardzes likumdošana	2
Profesionālā terminoloģija svešvalodā (angļu val., vācu val.).				Profesionālā terminoloģija angļu/vācu valodā	2
Robežapsardzības tehniskie līdzekļi.				Robežapsardzības tehniskie līdzekļi	2
Profesionālā terminoloģija otrajā svešvalodā (krievu val.).				Profesionālā terminoloģija otrajā svešvalodā (krievu val.).	1
Aizturēšanas paņēmienu pielietošana dažādās situācijās.				Fiziskā sagatavošana	3
Militārā taktika kājnieku vada komandiera līmenī.				Militārā taktika	3
Šaujamieroči un speclīdzekļi, to glabāšana, apkope un pielietošana.				Ieroču un šaušanas mācība	2
Robežsardzes rīcība ārkārtējo situāciju gadījumos un preventīvos pasākumos civilās aizsardzības ietvaros.				Civilā aizsardzība	1
Topogrāfija valsts robežapsardzībā.				Militārā topogrāfija	1
Kriminālistikas taktiskās metodes un tehniskie paņēmieni, kas nepieciešami noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai.				Kriminālistika	3
Likumdošana krimināltiesību jomā.				Krimināltiesības	3
Administratīvā likumdošana. Administratīvā atbildība. Administratīvo lietu uzsākšana.				Administratīvās tiesības	1
Profesijas standarts	Profesijas standartā noteiktais zināšanu līmenis			I 4.pielikuma turpinājums zglītības programma „Robežapsardze”
Zināšanas	Priekšstats	Izpratne	Pielietošana	Mācību kurss	Kredītpunktu apjoms
Latvijas kriminālprocesa uzdevumi, mērķi, sistēma un principi.				Kriminālprocesuālās tiesības	2
Kriminālprocesuālās tiesības, krimināllietas ierosināšana, pirmstiesas izmeklēšana, lietu iztiesāšana, procesuālo dalībnieku tiesības, pienākumi, atbildība.
Valsts pārvaldes tiesiskais pamats un tās organizācijas formas un metodes, administratīvā atbildība un piespiedu līdzekļi tās realizācijai, atsevišķu valsts pārvaldes nozaru īpatnības.				Konstitucionālās tiesības	1
Konstitucionālo tiesību būtība, cilvēktiesības, augstāko valsts varas institūciju sistēma, uzbūve un kompetence.
Latvijas Republikas darba likumdošanas prasības un sociālā likumdošana.				Darba un sociālās tiesības	1
Dokumentu sagatavošana, noformēšana un glabāšana.				Lietvedība	1
Saskarsmes psiholoģija.				Saskarsmes psiholoģija	2
Didaktika, tās pamatprincipi, mācību darba organizēšana.				Didaktika	3
Saimniecisko procesu organizācija.				Saimniecisko procesu vadīšana	3
Pasaules attīstītāko valstu ekonomiskās un sociālās ģeogrāfijas pamati.				Ģeogrāfija	2
Ekonomikas teorijas pamati.				Ekonomikas pamati	2
Personālvadība.				Personālvadība	2
Politikas zinātnes pamatjautājumi.				Politoloģija	2
Ekoloģijas pamati un dabas aizsardzības paņēmieni.				Vides aizsardzība	1
Publiskās runas pamati un tehnika.				Publiskās runas pamati	1

Ņemot vērā, ka izglītības programmas apguves obligāta sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba izstrāde un aizstāvēšana, programmā iekļauts arī mācību kurss – Pētnieciskā darba pamati – 1 KP apjomā.

5.pielikums

APSTIPRINĀTS

ar Valsts robežsardzes koledžas Padomes

2002.gada “6”._jūlija lēmumu Nr.4

Valsts robežsardzes koledžas akadēmiskā personāla

vēlēšanu nolikums

1. 
   Valsts robežsardzes koledžas (VRK) akadēmiskā personāla vēlēšanas notiek saskaņā ar šo nolikumu. Brīvajos akadēmiskā personāla - docentu, lektoru un asistentu atbilstošās kvalifikācijas docētāju amatos ievēl Valsts robežsardzes koledžas Padome uz 6 gadiem, ņemot vērā VRK Padomes akadēmiskā personāla vēlēšanu rezultātus.
   
2. 
   Atklāto konkursu uz brīvajiem akadēmiskajiem amatiem pēc katedru ierosinājuma katra gada aprīlī - maijā izsludina VRK Padome.
   
3. 
   Mēneša laikā pēc konkursa izsludināšanas presē attiecīgā amata kandidāts iesniedz VRK Personāla dienestā VRK Padomes ievēlētai konkursa komisijai adresētu iesniegumu par atļauju piedalīties konkursā, kurā norāda, uz kādu amatu, kādā zinātņu nozarē un katedrā viņš pretendē. Iesniegumam tiek pievienoti dokumenti atbilstoši noteikumiem par amata kandidāta kvalifikācijas novērtēšanas kritērijiem (pielikumā).
   
4. 
   Personāla dienests nedēļas laikā izskata iesniegtos dokumentus un nodod tos tālākai izskatīšanai konkursa komisijai.
   
5. 
   Pēc dokumentu izskatīšanas, konkursa komisija:
   

1. 
   Kandidātam, kurš neatbilst amata kandidāta kvalifikācijas novērtēšanas kritērijiem, 10 dienu laikā izsūta paziņojumu par neatbilstību amata kandidāta kvalifikācijas novērtēšanas kritērijiem.
   
2. 
   Kandidātam, kurš atbilst amata kandidāta kvalifikācijas novērtēšanas kritērijiem, nedēļu pirms Padomes sēdes nosūta uzaicinājumu uz sēdi.
   

6. 
   VRK Padomes sēdē konkursa komisija iepazīstina klātesošos ar kandidātiem uz vakantajām amata vietām, pamatojot kandidātu atbilstību.
   
7. 
   Uz VRK Padomes sēdi var pieaicināt attiecīgo zinātņu pārstāvjus no citām augstskolām, kā arī radošo un profesionālo apvienību pārstāvjus.
   
8. 
   Ievēlēšana notiek aizklātā balsošanā VRK Padomes sēdē sekojošā kārtībā:
   
   1. 
      Aizklātu balsošanu organizē Padomes ievēlēta konkursa komisija ne mazāk kā 3 VRK amatpersonu sastāvā.
      
   2. 
      Komisija saņem no Padomes sekretāra noteikta parauga biļetenus.
      

1. 
   Par katra kandidāta iekļaušanu sarakstā Padome pieņem lēmumu atklāti balsojot.
   
2. 
   Visus kandidātus uz noteiktu amatu komisija ieraksta vienā biļetenā norādot kandidāta vārdu un uzvārdu alfabēta secībā.
   
3. 
   Biļetenus komisija izsniedz Padomes locekļiem.
   
4. 
   Padomes locekļi savu izvēli par noteiktu kandidātu izsaka balsojot. Kandidāta vārdu un uzvārdu izsvītrošana nozīmē – “pret”, atstāšana – “par”.
   
5. 
   Par nederīgiem atzīstami tie biļeteni, kuri neatbilst noteiktajam paraugam, ir saplēsti vai arī tajos nav iespējams konstatēt, par kuru kandidātu Padomes loceklis ir balsojis (piemēram, uz vienu vietu balotējas 2 kandidāti un abu vārdi un uzvārdi atstāti neizsvītroti).
   
6. 
   Komisija saskaita balsošanas rezultātus, uzraksta noteikta parauga balsu skaitīšanas protokolu, kurā uzrāda, kurš kandidāts un ar cik balsīm ir ievēlēts vai arī nav ievēlēts neviens kandidāts. Par ievēlētu uzskatāms tas kandidāts, kurš saņēmis visvairāk balsu, bet ne mazāk par pusi no balsotāju skaita. Neievēlēšanas gadījumā, tiek organizētas atkārtotas vēlēšanas ar tiem pašiem nosacījumiem.
   
7. 
   Visi komisijas sastādītie balsošanas protokoli, atklāti balsojot, jāapstiprina vēlēšanu dienā Padomes sēdē.
   
8. 
   Par vēlēšanu procedūras pārkāpumiem ieinteresētā persona 3 darba dienu laikā var iesniegt protestu Padomes priekšsēdētājam. Protestu izskata Padomes izveidotā komisija 2 darba dienu laikā.
   
6. 
   VRK Padomes lēmums, kuru apstiprinājis VRK direktors, par akadēmiskā personāla vēlēšanām un balsošanas protokols tiek iesniegti Valsts robežsardzes priekšniekam kandidātu iecelšanai amatos.
   
7. 
   Ja VRK ir brīvs vai uz laiku brīvs docētāja amats, VRK direktors var nolemt neizsludināt konkursu, bet ierosināt Valsts robežsardzes priekšniekam uz laiku līdz 2 gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).
   
8. 
   Valsts robežsardzes priekšnieks var iecelt akadēmiskajos amatos arī personas ārpus konkursa un vēlēšanu procedūras uz vienu gadu vai līdz kārtējām vēlēšanām.
   

Docētāju kvalifikācijas un atbilstības amatam kritēriji

Docētāju kvalifikācija un atbilstība akadēmiskajam amatam tiek vērtēta pēc šādiem kritērijiem:

1. 
   izglītība un iegūtā kvalifikācija, tās atbilstība attiecīgajam amatam;
   
2. 
   tālākās izglītības gaitā (maģistratūrā, doktorantūrā, dažādos kursos) iegūtās zināšanas, kvalifikācija, akadēmiskie un zinātniskie grādi;
   
3. 
   darba stāžs;
   
4. 
   rekomendācijas no iepriekšējās darba vietas vai mācību iestādes, kurā pretendents ir paaugstinājies kvalifikāciju (ja pretendē uz noteikto amatu pēc izglītības iegūšana vai nāk no citas mācību iestādes);
   
5. 
   zinātniski pētnieciskā darba rezultāti (publikācijas), kā arī metodiskās izstrādnes (mācību līdzekļi, programmas u.c. materiāli);
   
6. 
   studentu aptauju rezultāti, īpaši, ja notiek atkārtota ievēlēšana līdzšinējā amatā vai docētājs pretendē uz augstāku amatu;
   
7. 
   praktiskā darba stāžs, tā atbilstība amatam un zinātnes nozarei, šajā darba posmā sasniegtie rezultāti.
   

6. 
   Kritēriji atbilstībai docenta amatam:
   

1. 
   doktora grāds attiecīgajā specialitātē;
   
2. 
   ja nav zinātniskā grāda, atbilstoša augstākā profesionālā izglītība un ne mazāk kā 7 gadu praktiskā darba stāžs attiecīgā specialitātē;
   
3. 
   profesionālā tālākizglītība par inovācijām augstākās izglītības sistēmā vai augstskolu didaktikā, vai izglītības darba vadībā (izņēmuma gadījumā - iegūt vienu no šajā punktā minētajām prasībām līdz 2004.gada 1.janvārim);
   
4. 
   publicētie mācību līdzekļi, metodiskie norādījumi, lekciju konspekti, uzdevumu, laboratorijas darbu krājumi un citi mācību metodiskie materiāli - kopskaitā ne mazāk par 5 pēdējo piecu gadu laikā;
   
5. 
   zinātniskās darbības rezultāti - zinātniskās publikācijas, monogrāfijas, raksti, patenti un izgudrojumi, uzstāšanās konferencēs ar referātiem - kopskaitā ne mazāk par 3 publikācijām pēdējo piecu gadu laikā un ne mazāk par 3 referātiem konferencēs;
   
6. 
   starpaugstskolu Latvijā un starptautiskie zinātniskie un pedagoģiskie sakari un saites - sadarbības līgumi, kopējā darbība projektos, zinātnisko un mācību - metodisko tēmu izpildē, lekciju lasīšanā, nodarbību vadīšanā u.c.
   

7. 
   Kritēriji atbilstībai lektora amatam:
   

1. 
   vismaz maģistra akadēmiskais grāds attiecīgā specialitātē. Izņēmuma gadījumā - sekmīgas studijas maģistratūrā, apliecinātas ar attiecīgām izziņām no augstskolas;
   
2. 
   ja nav maģistra akadēmiskā grāda, atbilstoša augstākā profesionālā izglītība attiecīgā specialitātē un ne mazāk kā 5 gadu praktiskā darba stāžs attiecīgā specialitātē;
   
3. 
   profesionālā tālākizglītība par inovācijām augstākās izglītības sistēmā vai augstskolu didaktikā, vai izglītības darba vadībā (izņēmuma gadījumā - iegūt vienu no šajā punktā minētajām prasībām līdz 2004.gada 1.janvārim);
   
4. 
   mācību metodiskās izstrādnes - lekciju konspekti, programmas, metodiskie norādījumi, demonstrācijas materiāli, laboratorijas darbi utt.;
   
5. 
   vismaz 2 zinātniskās publikācijas vai uzstāšanās ar referātiem konferencēs.
   

8. 
   Kritēriji atbilstībai asistenta amatam:
   

1. 
   vismaz maģistra akadēmiskais grāds attiecīgā specialitātē. Izņēmuma gadījumā - sekmīgas studijas maģistratūrā, apliecinātas ar attiecīgām izziņām no augstskolas;
   
2. 
   ja nav maģistra akadēmiskā grāda, atbilstoša augstākā profesionālā izglītība attiecīgā specialitātē un ne mazāk kā 5 gadu praktiskā darba stāžs attiecīgā specialitātē;
   

profesionālā tālākizglītība par inovācijām augstākās izglītības sistēmā vai augstskolu didaktikā, vai izglītības darba vadībā (izņēmuma gadījumā - iegūt vienu no šajā punktā minētajām prasībām līdz 2004.gada 1.janvārim).