Biedrība „Gaismas stars” metodiskais materiāls apmācības programma „Psihiatrijas pakalpojumu lietotāju tuvinieku atbalsta – izglītojošās grupas”



Yüklə 192,22 Kb.
səhifə5/7
tarix23.09.2017
ölçüsü192,22 Kb.
#1224
1   2   3   4   5   6   7

Vai var aizkavēt krīzi?

Ne visas krīzes situācijas var aizkavēt. Bet ir dažas lietas ko varētu darīt:

- Mācīties pazīt krīzes priekšpazīmes, novērojiet tuvinieka izturēšanos.

Atkārtota saslimšana reti kad notiek negaidīti. Parasti pirms paasinājuma ir novērojamas brīdinājuma pazīmes. Tās ir pazīmes, kas norāda, ka kaut kas nav kārtībā. Brīdinājuma pazīmes ir līdzīgas tām, kuras Jūs sastopat, kad slimība parādās pirmo reizi, piemēram, depresija, nevēlēšanās kontaktēties, miega traucējumi, uzbudinājums, trauksme. Ja iemācās pamanīt šīs pazīmes, tad var novērst atkal saslimšanu vai padarīt to vieglāku. Ļoti būtiski ir arī pašiem pacientiem mācīties atpazīt šīs pazīmes. Brīdinājuma pazīmes var parādīties vienu vai pāris nedēļas pirms saslimšanas paasinājuma. Katram cilvēkam tās var būt ļoti atšķirīgas, bet dažas varētu būt kopīgas: miega traucējumi, nemiers, grūtības koncentrēties, biedējošas vai neparastas domas, nesaskaņas ar citiem, nogurums, nevēlēšanās neko darīt, dažreiz tieši otrādi – pārlieku liela aktivitāte, bailes u. c.

- Esiet uzmanīgs pret lietām, kuras var būt krīzes sākums, kā, piemēram, zāļu nelietošana, paaugstināts stresa līmenis, alkohola lietošana.

- Izstrādājiet plānu neparedzētiem gadījumiem.


Krīzes situācijās radinieku loma ir:

- Saglabāt mieru. Novērtēt situāciju, cik neatliekama tā ir un cik liels ir risks.

- Censties pasargāt slimnieku no kaitējuma nodarīšanas sev un citiem.

Psihiskas saslimšanas agrie brīdinājuma signāli


Uzvedība, ko neesat novērojuši pirms tam un kas varētu parādīties

Uzvedība, uz kuru esat paļāvušies, bet kura pakāpeniski mazinās

Pastāvīga spriedze un nervozitāte

Aizkaitināmība, kriticisms, aizvainojoša izturēšanās

Neparedzama, pārlieku reaģēšana uz lietām

Neracionāli apgalvojumi un reakcijas

Pārņemtība ar personīgām lietām, pārspīlēts priekšstats par sevi

Aizmāršība un lietu zaudēšana

Nekontrolējamas skumjas un raudulība

Rupjība un naidīgums

Tramīgums un paaugstināta modrība

Izolēšanās no apkārtējiem

Hiperseksualitāte vai pilnīga neieinteresētība

Nenoteiktība

Nepiemērota un savāda izturēšanās

Personīgās higiēnas neievērošana

Pārmērīgs nogurums un miegainība vai nespēja gulēt pa naktīm

Pārmērīga reliģiozitāte un aizraušanās ar okultām lietām

Neparasts jutīgums pret stimuliem (skaņu. gaismu, smaržu)


Spēja koncentrēties un noturēt uzmanību

Iedziļināšanās tajā, kas notiek

Spēja uz intimitāti

Spēja tikt galā ar sīkām problēmām

Prieks par ģimeni, draugiem, darbu

Spējas trenēt paškontroli

Apmierinātība ar savu izskatu, personīgās higiēnas ievērošana

Optimisms, paļāvība, ticība nākotnei

Siltums un apdomīgums attiecībās

Spēja novērtēt cilvēkus un pieņemt viņu palīdzību

Spēja izjust prieku

Emocionāla elastība

Atbildības uzņemšanās

Spēja respektēt citu cilvēku viedokli

Vēlme sekot ārstēšanas plānam, kad slimo




Psihosociālās ārstēšanas metodes

Šizofrēnijas ārstēšanā izmanto ne tikai medikamentus. Pacientam svarīgi saņemt arī psiholoģisku un sociālu atbalstu, lai pacients labāķ izprastu nepieciešamību lietot medikamentus, labāk spētu pārvarēt trauksmi un diskomfortu, atrodoties cilvēkos, lai uzlabotu savas komunikācijas prasmes, lai justos pārliecinātāks par sevi, un citu iemeslu dēļ. Vislabāk ja psihosociālu palīdzību un medikamentozo ārstēšanu var veikt multidisciplinara komanda, kuras sastāvā ir ne tikai psihiatrs, garīgās veselības aprūpes māsa, bet arī dažādi funkcionālie speciālisti – psihologs, mākslas terapeits, mūzikas terapeits, ergoterapeits, sociālais darbinieks, fizioterapeits. Vēlams, lai muldisciplinarā komanda, sastādot ārstēšanas un rehabilitācijas plānu ņemtu vērā arī pacienta intereses, iespējas, resursus. Svarīgi koncentrēties ne tikai uz simptomu mazināšanu, bet arī uz pacienta „veselo pazīmju”, dažādu spēju un prasmju veicināšanu. Latvijā šāda palīdzība pieejama psihiatriska profila dienas stacionāros un atvērto durvju nodaļās. Psihiatriska rehabilitācija iespējama psihiatriska profila dienas centros.


Kognitīvi-biheviorālā psihoterapija (KBT)

Visbiežāk izmantotā psihoterapijas metode šizofrēnijas pacientiem ar mērķi:

- izglītot pacientus (par slimības simptomiem, paasinājuma pirmajām pazīmēm, zāļu lietošanas nepieciešamību, u.c.)

- palīdzēt pacientiem saskatīt saistību starp negatīvām, automātiskām domām un emocijam, rīcību

- palīdzēt pacientiem strukturēt savu dienas režīmu, saplānot ikdienas aktivitātes

- palīdzēt atpazīt dažādus simptomus (trauksme, nomāktība, apātija, u.c.) un palīdzēt atrast veidus, kā ar tiem vislabākajā veidā varētu tikt galā

Kognitīvi-biheviorālā psihoterapija notiek gan individuālās sarunās, gan grupās, kuru vienlaikus apmeklē pacienti ar līdzīgiem traucējumiem.
Bieži šizofrēnijas pacientiem ir maz sociālo kontaktu, tādēļ viņi bieži ir norobežojušies no apkārtējiem, kas var vēl vairāk pasliktināt viņu veselības stāvokli. Sociālo kontaktu trūkums var būt saistīts ne tikai ar pozitīvo vai negatīvo šizofēnijas simptomu esamību, bet arī ar domāšanas traucējumiem, kognitīviem traucējumiem, depresijas un trauksmes simptomiem, gan iespēju trūkumu. Piemēram, pacientam varētu būt vēlēšanas tikties ar cilvēkiem, bet viņš izjūt trauksmi, nepārliecinātību par sevi, uzskata, ka neatradīs tēmu par ko sarunāties ar cilvēkiem. Šāda gadījumā KBT var labi palīdzēt.
Atbalsta un izglītojoša psihoterapija

Šizofrēnijas pacientiem (un arī viņu tuviniekiem) nepieciešams atbalsts un informācija par savu saslimšanu, lai labāk varētu saprast savas slimības simptomus, lai labāk varētu tikt galā ar ikdienas aktivitātēm, lai spētu pieņemt saslimšanu, kas sabiedrībā izraisa tik daudz aizspriedumu.

Šizofrēnijas pacientu ģimenes locekļiem nepieciešams atbalsts un izglītošana, lai mazinātu stresu, izdegšanu, lai tuvinieki labāk un savlaicīgāk spētu atpazīt paasinājuma simptomus, kas palīdzētu izvairīties no hospitalizācijas, lai spētu labāk risināt problēmas, kas rodas ikdienas komunikācijā un sadzīvē ar cilvēku, kurš slimo ar šizofrēniju. Atbalsta terapija tuviniekiem palīdz mazināt viņu vainas sajūtu, dusmas, bezspēcības sajūtu attiecībā pret ģimenes locekli, kurš slimo ar šizofrēniju. Tā palīdz tuviniekiem iemācīties arī nospraust reālistiskus mērķus, uzstādīt reālistiskas prasības attiecībā pret ģimenes locekli, kurš slimo ar šizofrēniju, nezaudējot empātiju. Tuviniekiem būtiski komunicēt ar cilvēkiem, kuri bijuši kontaktā ar šizofrēnijas slimniekiem, veidojot un apmeklējot atbalsta grupas, kur iespējams dalīties izjūtās un pieredzē.

Rehabilitācija. Sociālo un ikdienas prasmju uzlabošana

Reizēm pacientiem ar šizofrēniju trūkst vai ir pazeminātas ikdienas prasmes (ēst gatavošana, rēķinu apmaksāšana, izdevumu plānošana, higiēnas ievērošana, u.c.). Šīs prasmes apgūt un uzlabot palīdz ergoterapeits un/vai sociālais rehabilitētājs. Saskarsmes prasmes, sociālo kontaktu veidošanas prasmes, problēmu risināšanas prasmes sociāli atbilstošā veidā palīdz veidot un uzlabot psihologs vai psihoterapeits gan indivuāli, gan grupu darbā gan ar sarunu, gan mākslas, gan mūzikas terapijas metodēm.

Psihosociālā rehabilitācija – pētījums liecina, ka vislabāk savu slimību kontrolē tie šizofrēnijas pacienti, kuri apmeklē izveidotās psihosociālās rehabilitācijas programmas un turpina savu ārstēšanos. Rehabilitācijas programmās tiek uzsvērta sociālā un profesionālā izglītošana, lai palīdzētu esošajiem un bijušajiem pacientiem pārvarēt grūtības šajās jomās (profesionālā konsultēšana, apmācība darbā, problēmu risināšana, naudas pārvaldīšanas iemaņas, sabiedriskā transporta izmantošana, sociālo iemaņu treniņi – komunikācija un saskarsmes prasmes). Rehabilitācijas vājākais posms mēdz būt piemērotu darba vietu trūkums, jo pacientiem ir grūti konkurēt darba tirgū. Izsķiroša loma ir rehabilitācijas programmu un darba tirgus tiešai sadarbībai. Darbs, noderības un vajadzības izjūta ir labākais balsts ar šizofrēniju slima cilvēka pašapziņai.

Ļoti vajadzīgi un noderīgi ir dienas centri klientiem ar garīgās veselības traucējumiem, kuri sniedz klientiem psihosociālu atbalstu, attīsta patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas, veicina nodarbinātību un apmācību, pozitīvas saskarsmes veidošanos, ceļ klientu izpratni un zināšanu līmeni par garīgās veselības un veselīga dzīvesveida jautājumiem, veicina klientu interesi un iniciatīvu iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs, nodrošina klientiem iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku, uzlabot kopējo dzīves kvalitāti.



Izrakstoties no stacionāra cilvēkiem ir ļoti būtiski atrast atbalstu, jēgpilnu nodarbošanos un atjaunot zudušās prasmes un iemaņas, kas ir liela daļa no atveseļošanās procesa.

Yüklə 192,22 Kb.

Dostları ilə paylaş:
1   2   3   4   5   6   7




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©www.genderi.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə