Biedrība „Gaismas stars” metodiskais materiāls apmācības programma „Psihiatrijas pakalpojumu lietotāju tuvinieku atbalsta – izglītojošās grupas”

Šizofrēnijas veidi

• 
  Paranoīda šizofrēnija F20.0
  

Biežāk diagnosticētā šizofrēnijas forma. Dominē pozitīvie simptomi: paranoīdie (attiecību, vajāšanas, iedarbības) murgi, draudošas pavēlošas dzirdes halucinācijas, psihiskie automātismi. Primarā negatīvā simptomātika ir iespējama, tomēr biežāk to intensitāte pieaug ar katru uzliesmojumu.

• 
  Reziduāla šizofrēnija F20.5
  

Pacientam dzīves anamnēzē bijusi šizofrēnijas epizode, bet pēdējā gada laikā pieaug negatīvā simptomātika.

• 
  Hebefrēna ( nediferencēta ) šizofrēnija F20.1
  

Šizofrēnijas veids ar pārsvarā afektīvām pārmaiņām; murgi un halucinācijas ir īslaicīgas un fragmentāras, uzvedība ir neprognozējama un bezatbildīga. Arvien ir manierība. Garastāvoklis ir sekls un neadekvāts, domāšana dezorganizēta, runa nesakarīga. Ir tieksme uz sociālu norobežošanos. Prognoze parasti ir slikta, jo strauji attīstās negatīva simptomātika, it īpaši afektīva notrulināšanas un gribas zudums.

• 
  Katatonā šizofrēnija F20.2
  

Katatonas šizofrēnijas gadījumos dominē spilgti psihomotoriski traucējumi, kas var būt ar pretējām izpausmēm un mainīties starp hiperkinēzi un stuporu, vai automātisku pakļaujamību un negatīvismu. Var būt ilgstošas piespiedu pozas un stāvokļi. Raksturīga pazīme ir krasa uzbudinājuma epizodes. Katatonie simptomi var kombinēties ar sapņiem līdzīgiem (oneiroīdiem) stāvokļiem ar spilgtām halucinācijām. Katatonais stupors.

• 
  Nediferencēta šizofrēnija F20.3
  

Pacienta klīniskajā ainā ir polimorfa pozitīvā un negatīvā simptomātika. Norise biežāk epizodiska.

• 
  Postšizofreniskā depresija F20.4
  

Depresijas epizode, kas, rodoties pēc šizofrēnijas uzliesmojuma, var ieilgt. Pozitīvie simptomi nav raksturīgi. Šādi depresīvi stāvokļi ir saistīti ar pastiprinātu pašnāvības risku. Ja pacientam nav vairs nekādu šizofrēnijas simptomu, jādiagnosticē depresijas epizode.

• 
  Vienkārša šizofrēnija F20.6
  

Traucējumi, kam raksturīgas lēnas, bet nepārtraukti pieaugoša negatīvā simtomātika - uzvedības dīvainības, nespēja iekļauties sabiedrībā un vispārējas produktivitātes samazināšanās. Raksturīgi, ka negatīvās reziduālās šizofrēnijas simptomātika (piem., emocionālais trulums un gribas zudums) attīstās bez kādiem iepriekšējiem acīmredzamiem psihotiskiem simptomiem.
Citi šizofrēnijas spektra traucējumi

• 
  Akūti psihotiski traucejumi F23
  

Piemērojams pacientiem, kam ir pirmreizēja psihoze. Akūti psihotiski traucējumi, ja halucinācijas, murgi vai uztveres traucējumi nepārprotami ir, bet visai mainīgi dažu dienu vai pat dažu stundu laikā. Bieži ir emocionālāks nemiers ar intensīvu laimes un ekstāzes vai trauksmes sajūtu un pastiprinātu uzbudināmību. Klīniskajai ainai kopumā raksturīgs simptomu dažādība un to nestabilitāte. Šiem traucējumiem bieži ir pēkšņs sākums, strauja attīstība dažu dienu laikā, tie bieži vien ātri pāriet un vairs neatkārtojas. Ja simptomi turpinās ilgstoši, diagnoze jāmaina uz ilgstošiem murgiem (F22.0).

• 
  Šizoafektīvi traucējumi F25
  

Epizodiski traucējumi, dominē kā afektīvi, tā šizofrēniski simptomi. Pacientiem var būt uzliesmojumi ar tikai afektīvu simtomātiku. Salīdzinot ar šizofrēniju, labāka prognoze.

3. nodarbība
- Šizofrēnijas simptomi

Šizofrēnijas klīniskās izpausmes

Šizofrēnija, kā liela daļa garīgo slimību, tiek diagnosticēta, balstoties uz novērojumiem par pacienta uzvedību, uz anamnēzes datiem un izvērtējot mentālo stāvokli. Pastāv daudz diagnostisku kritēriju, kuriem jāsakrīt, lai pacientam uzstādītu šādu diagnozi. Tas ir atkarīgs gan no konkrētu pazīmju un simptomu esamības, gan no to ilguma, diemžēl nav skaidru laboratorisko atradumu, kas ļautu diagnosticēt šizofrēniju ātri un nešaubīgi. Izmanto arī vērtējuma skalu par dažādu simptomu esamību:

1. 
   negatīvie simptomi jeb deficīta simptomi
   
2. 
   pozitīvie simptomi jeb produktīvie simptomi
   

Ir svarīgi izslēgt citu slimību iespējamību, jo dažreiz cilvēki cieš no smagiem psihiskiem simptomiem vai pat psihozēm, jo nav adekvāti novērtēts somatiskais un neiroloģiskais stāvoklis. Šī iemesla dēļ pirms šizofrēnijas diagnozes uzstādīšanas ir jāveic veselības pārbaude un laboratoriskie izmeklējumi, lai izslēgtu iespēju par citiem simptomu cēloņiem. Reizēm ir grūti atšķirt vienu psihisku traucējumu no cita.

Šizofrēnijas un šizofrēnijas spektra traucējumu galvenās simptomu grupas

Pozitīvie simptomi

Halucinācijas/pseidohalucinācijas

Murgi

Psihiskie automātismi

Katatonija

Negatīvie simptomi

Emocionālā indiference

Formālie domāšanas traucējumi

Enerģijas un gribas aktivitātes pazemināšanās

Sociālā pašizolēšanās



Sociāla/ģimenes/profesionāla

dezadaptācija

Garastāvokļa traucējumi

Nomāktība, trauksme, spriedze

Disforija, naidīgums

Suicīdas tieksmes, suicīda rīcība

Pasivitāte, adinamija

Kognitīvie simptomi

Uzmanības fiksācijas grūtības

Atmiņas traucējumi

Dīvaini, patoloģiski spriedumi

Pazeminātas loģiskās domāšanas

un abstrakcijas spējas

Psihomotors uzbudinājums, agresivitāte

Neadekvāta uzvedība

Pozitīvie simptomi ir murgi, dzirdes halucinācijas un domāšanas traucējumi, kas parasti tiek uzskatīti par psihozes izpausmēm. Negatīvie simptomi šādi tiek dēvēti tādēļ, ka tos uzskata par normālo pazīmju vai spēju zaudējumu vai zudumu. Raksturīga vienmuļa un trula emocionālā pasaule un emocijas, runas nabadzība, gribas un motivācijas trūkums.

Pozitīvie simptomi

Pozitīvie simptomi	Izpausmes
Uztveres traucējumi:	Halucinācijas Mēdz būt dzirdes, ožas un garšas halucinācijas, retāk redzes un taustes. Ar šizofrēniju slims cilvēks var dzirdēt neesošas balsis vai redzēt vīzijas, vai piedzīvot neparastas sajūtas savā organismā. Šizofrēnijas gadījumā visizplatītākās ir dzirdes halucinācijas. Cilvēks dzird neesošas „balsis” no ārienes un iekšienes. Balsis var būt draudošas, biedējošas, nosodošas, pavēlošas, dažreiz glaimojošas, nomierinošas.
Domāšanas traucējumi: Izturēšanās traucējumi:	Murgi Tie ir maldīgi uzskati, ko nav iespējams koriģēt ar loģiskiem skaidrojumiem, kas saglabājas neraugoties uz acīmredzamām liecībām par pretējo. Šizofrēnijas pacientiem visbiežāk sastop vajāšanas, greizsirdības, grandiozitātes, izsekošanas murgus, kā arī murgus, kas satur dažādus noradījumus, pavēles, komentārus. Bieži murgu idejas ir par to, ka slimā cilvēka domas tiek pārraidītas pa televizoru vai radio, vai tās kontrolē citi cilvēki. Cilvēka uzvedība šizofrēnijas gadījumā var būt muļķīga, nemierīga, dīvaina, reizēm pat agresīva. Neoloģismi: jaunvārdu veidošana, kuriem ir kāda īpaša nozīme to veidotājam, ko citi nesaprot. Nespēja veidot atbilstošas asociācijas, domāšanas process kļūst dezorganizēts Iestrēgšana motors uzbudinājums, nemiers; stupors anerģija –enerģijas trūkums; anhedonija – nespēja just prieku; abulija – gribas traucējumi, nespēja izlemt.
Katatonija:	Dzīvībai bīstams stāvoklis, kas raksturojas ar pilnīgu nekustīgumu, saspringtiem muskuļiem, no psihiskās puses novērojams negatīvisms, mutisms (pacients nerunā), vaska lokanība. Dažreiz vērojami hiperaktīvi, uzbudināti katatoniski stāvokļi.

Negatīvie simptomi

• 
  Vienaldzība, norobežošanās
  
• 
  Enerģijas un gribas traucējumi (izpaužas kā enerģijas trūkums un neiesaistīšanās apkārt notiekošajos procesos. Cilvēkam grūti plānot, organizēt, uzsākt mērķttiecību darbošanos, saskatīt motivāciju kādai darbībai. Jebko darot cilvēks ļoti ātri nogurst).
  
• 
  Apātija (nevēlēšanās neko darīt).
  

Izvairīšanās no draugiem un ģimenes, vēlme palikt vienatnē ar sevi, vispārēja distancēšanās un mērķtiecības zudums

• 
  Trulums
  
• 
  Izturēšanās bezmērķība vai atkārtošana.
  

Kognitīvie simptomi

• 
  Uzmanības traucējumi
  
• 
  Atmiņas un koncentrēšanās spēju traucējumi (grūti uztvert, paturēt prātā un apstrādāt jaunu informāciju).
  
• 
  Dīvaini patoloģiski spriedumi
  
• 
  Pazeminātas abstrakcijas spējas (grūti radoši pieiet problēmu risināšanai, grūti saskatīt citus veidus, kā varētu paveikt kādu lietu, ja ierastajā veidā tas neizdodas, grūti būt elastīgam komunikācijā ar cilvēkiem).
  
• 
  Nabadzīga valoda (grūti veidot raitu stāstījumu, brīvi uzturēt sarunu, jokot vai izprast saruna biedra jokus).
  

Garastāvokļa traucējumi

• 
  Bezcerīgums, nomāktība
  
• 
  Sucidālas tieksmes.
  

4.nodarbība
- Šizofrēnija norise

- Medikamenti šizofrēnijas ārstēšanai un to blakusparādības